Man šķiet, ka gandrīz katrai norvēģu ģimenei ir hita. Jo tā ir daļa no viņu dzīvesveida. Hita dod iespēju pavadīt laiku pie dabas un tas norvēģim ir nepieciešams.
Hita ir namiņš ārpus pilsētas. Klasiskā hita ir tiešām neliels namiņš kaut kur kalnos, pat bez labierīcībām. Un ir cilvēki, kas tieši tādu grib savu hitu - bez sevišķām ērtībām un ar ķemertiņu ārā. Un, lai gan tagad cilvēkiem ir visas iespējas labiekārtot savu namiņu, daudzi to nedara, bet saglabā to tādu, kāds tas ir no tiem laikiem, kad rocība nebija tik laba.
Es teiktu, ka ir trīs veidu hitas - viena ir klasiskā (mazs namiņš kalnos vai pie jūras).
Otru pareizāk būtu saukt par vasaras māju, jo tās jau ir īstas mājas nevis kotedžas. Arī tās var dalīt kategorijās. Ir tādas mājas, kas kādreiz pirms daudziem gadiem ir bijušas dzīvojamās mājas un cilvēki tur dzīvoju tālu no pilsētām un ceļiem. Tas bija laikos, kad Norvēģija vēl nebija atradusi naftu un cilvēki ziemeļos dzīvoja visai skarbos apstākļos, nodarbojās ar zvejniecību un lauksaimniecību. Tagad tās mājas tiek izmantotas kā hitas. Cits tās pārbūvē un pielāgo mūsdienu stilam, bet citi atstāj tādas, kādas tās bija toreiz.
 |
| Māja, kurā pagājušajā gadsimtā dzīvoja zvejnieka ģimene, ir saglabāta kā toreiz un tiek izmantota kā hita |
Un vēl ir tāds variants kā maza mājiņa, kurai klāt piestellēts ceļojumu treileris. Ļoti daudzām norvēģu ģimenēm pieder ceļojumu treileri. Daļa tos tur pie mājām, bet citi tos tur speciālos laukumos. Un tur katram ir uzcelta maza mājiņa, kurai blakus ir piestellēs šis treileris un līdz ar to, paplašinot telpu. Un tā arī ir sava veida hita - vieta, kur ģimene pavada nedēļas nogales pie dabas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru