Ziemassvētki

Mani pirmie Ziemassvētki Norvēģijā un pirmo reizi prom no mājām. Ziemassvētku gaidīšana un svinēšana notiek tumšajā laikā - kad sauli neredzam. Un varbūt tas ir īpašāk, vismaz man. Jau mēnesi iepriekš cilvēki izrotā savas mājas ar uguntiņām. Mūsu mājās tiek nomainīti aizkari un galdauti - ar Ziemassvētku tematiku. Mājās daudz dedzinām sveces. Arī eglīte mūsu viesistabā ienāk jau visai agri, jo tiek lietota mākslīgā egle. Dabīgās egles ir ļoti dārgas un tās nelieto daudz cilvēku. Bet jāatzīst, ka arī mākslīgajai eglei nav ne vainas - ja tā ir kvalitatīva, tad izskatās labi.

Norvēģiem ir vairāki tradicionālie Ziemassvētku ēdieni. Un šīs ēšanas tradīcijas tiek ļoti ievērotas.
Tie, kas ir ceļojuši pa Norvēģiju, noteikti ir redzējuši aitas, kas ganās pa kalniem. Aitas gaļa ir lielā cieņā. Un viens no tradicionālajiem Ziemassvētkiem ēdieniem, ir  pinnekjøt. Tās ir sālītas un žāvētas jēra ribas. Tas ir ļoti iecienīts ēdiens Norvēģijā. To ēd kopa ar kålrabistappe (kāļu sautējums) un kartupeļiem.

Vēl viens gaļas ēdiens ir ribbe (tas ir tas pats, kas mūsu cūkas cepetis, to ēd kopā ar sautētiem kāpostiem un kartupeļiem un brūkleņu ievārījumu) un arī  jēra cepetis.
Norvēģi daudz ēd zivis. Un arī Ziemassvētkiem ir speciāls tradicionāls zivju ēdiens - lutefisk. Tā ir īpaši gatavota menca, ko ēd kopā ar brūnā siera mērci un zaļo zirņu sautējumu).

Saldajā multekrem (lācenes ar putukrējumu). Un, protams, neiztrūkstošs našķis  Ziemassvētku laikā ir piparkūkas.

Jēra gaļa nav mans mīļākais ēdiens, īpaši jau sāļa, bet visi pārējie no šiem ēdieniem ir garšīgi. Cūkas cepetis ir pierasts ēdiens. Bet ļoti īpaša un neparasta manām garšas kārpiņām ir lutefisk.
Atklājums man ir kāļu sautējums. Tas ir kļuvis par  vienu no maniem mīļākajiem ēdieniem. Kāļi man vienmēr ir garšojuši, bet nekad iepriekš nebiju vārījusi sautējumu no kāļiem. Jāsaka gan, ka šeit kāļi ir garšīgāki nekā Latvijā. Pagatavošana ļoti vienkārša: kāļus sautē kopā ar burkāniem, pieliek sviestu un piparus.

Nu bet multekrem, protams, ir kautkas neizsakāmi gards! 

Īpašs Ziemassvētku dzēriens ir  gløgg. Galvenā sastāvdaļa ir salda sula un garšvielas. Tam pievieno sasmalcinātus riekstus un rozīnes. Tas būtu garšīgs, ja nebūtu tik salds. Es tomēr dodu priekšroku karstvīnam.

Ziemassvētku laikā veikalos parādās julebrød (Ziemassvētku maize). Tā ir salda baltmaize ar rozīnēm un žāvētiem augļiem. Ļoti garda!

Ziemassvētku vakarā cilvēki iet uz baznīcu. Dievkalpojuma ilgums apmēram pusstunda. Notiek vairāki dievkalpojumi, droši vien tāpēc baznīca nav pārpildīta kā tas mēdz būt Latvijā. Bez tam, Altā ir trīs baznīcas un katrā no tām Ziemassvētku laikā notiek vairāki dievkalpojumi. Divas baznīcas ir visai vecas un tradicionāli iekārtotas, bet ir arī nesen uzcelta jauna baznīca, ko sauc par ziemeļblāzmas katedrāli.

Ziemassvētki tāpat kā Latvijā ir ģimenes svētki. Tiek ēstas svētku vakariņas un pēc tam atvērtas dāvanas, ko atnesis nissen (rūķis). Viņš dāvanas gatavo ziemeļpolā un pie bērniem ierodas ar ziemeļbriedi. 

Ziemassvētku dienā ēd rīsu putru.  Putrā ir viena mandele un tas, kura šķīvī šie mandele nokļūst, pirmais sāk atvērt dāvanas, ko rūķis nolicis zem eglītes.

Bet pēc Ziemassvētkiem sākas saules ceļš atpakaļ un cilvēki ziemeļos sāk skaitīt dienas un gaidīt atpakaļ sauli.

Jaunākā Altas baznīca - Ziemeļblāzmas katedrāle