Gadalaiki

Altā esmu nodzīvojusi jau vienu apaļu gadu un man ir sava pieredze par to, kā mainās gadalaiki un kā tas ietekmē cilvēkus, kas te dzīvo. Iepriekš, protams, zināju, ka braucu uz ziemeļiem. Bet priekšstats par to, kā ir dzīvot ziemeļos, man bija visai miglains. To, ka ziemeļos ir auksti, zin visi. Zināju arī par polāro nakti un polāro dienu. Man likās, ka tas ir visai ekstrēmi. Bet visu to izbaudīt uz savas ādas ir pavisam cita lieta.

Altā ierados novembra vidū. Bija jau iestājusies īsta ziema, kas beidzās tikai maijā. Bet labi, ka sākumā es nezināju, ka tā būs tik gara! Man bija priekšstats, ka te ziemeļos ir auksti, bet es kaut kā biju iedomājusies, ka ziemas ilgums daudz neatšķiras no ilguma Latvijā. Domāju, ka atšķirība ir tikai aukstuma intensitātē. Vietējo ļaužu stāsti par to, kad nokūst sniegs, atšķīrās - citi teica, ka aprīlī, citi teica, ka sniegs mēdz būt vēl maija beigās. Tas man likās diezgan traki... Bet tieši tā arī tas bija. Labi, ka es to nezināju iepriekš. Par to, ka martā pavasari gaidīt nav vērts, mani brīdināja. Bet es to sāku gaidīt aprīlī. Jā, aprīlī bija dažas salīdzinoši siltas dienas, kad saulīte nedaudz pakausēja sniegu, bet tas bija īslaicīgi. Ziema turpinājās vēl aprīlī. Un tā turpinājās vēl maijā... Jā, maijā jau saulīte ir augstu un tā jau pamazām kausē sniegu. Bet vēl maijā sniega te bija daudz. 

Pēdējais maija sniegs

Kopumā mana pirmā gada pieredze rāda, ka pavasaris te atnāk mēnesi vēlāk kā Latvijā - maija sākumā te bija tāds laiks kā Latvijā ir aprīļa sākumā - kad sniegs kūst, zied māllēpes un silpurenes un cauri pelēkajai pērnajai zālei sāk spraukties jaunā zaļā zālīte. 

Savukārt, rudens atnāk apmēram mēnesi ātrāk kā Latvijā. Šogad pirmais sniegs uzsniga septembra beigās. Tas gan nebija uz ilgu laiku. Oktobra sākumā vēl bija skaists zelta rudens, oktobrī bija dažas ļoti siltas dienas, bet oktobra beigās jau iestājās sals un novembris sākās ar mīnus grādiem un sniegu.

Lai gan ziema šeit Altā nav ļoti auksta, tā ir gara. Pilni seši mēneši sanāk. Esmu šeit pavadījusi vienu ziemu, nu sākas mana otrā ziema. Ziema saistās ar sniegu, aukstumu un tumšo laiku. Par tumšo laiku vairāk var lasīt sadaļā "Mana pieredze polārajā naktī".

Runājot par ziemu, jāatzīstas, ka es neesmu no tiem cilvēkiem, kam ziema patīk un kas priecājas par sniegu. Tomēr šeit dzīvojot, jāiemācās ar ziemu sadzīvot. Labi ir tas, ka ziema šeit ir tīra un balta. Uz ielām te nekaisa sāli, līdz ar to visa pilsēta ir balta. Un pat pilsētā var izjust ļoti tīro un svaigo gaisu.

Visi zin, ka norvēģi ir slēpotāju nācija. Altā pašvaldība uztur vairākas slēpošanas trases un cilvēki tās arī aktīvi izmanto. Trases ir apgaismotas, tāpēc var slēpot arī tumšajā laikā, kad dienas gaismas nav daudz. Un pat man šeit ir iepaticies slēpot.

Viena no Altas slēpošanas trasēm

Īpašs stāsts ir par ceļiem ziemā. Ziemā mēdz būt sniegputeņi un tādā gadījumā ir ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama pārvietošanās pa ceļiem. Gatavojoties ziemai, gar visām ceļu malām tiek izlikti mietiņi, kas iezīmē ceļa vietu, lai puteņa laikā varētu noturēties uz ceļa. Nopietnākos gadījumos ceļus slēdz. Atkarībā no tā, cik nopietni ir dabas apstākļi, kustība pa attiecīgo ceļa posmu tiek apturēta pilnībā vai arī automašīnas tiek savāktas kolonnā un tās dodas ceļā sniega tīrītāja pavadībā. Ja ziemā ir nepieciešams doties ceļā, tad nopietni jāseko laika ziņām un informācijai par ceļu stāvokli. Jo var būt tā, ka pilsētā nekas neliecina par to, ka ārpus pilsētas, kalnos, braukšanas apstākļi ir bīstami.

Ceļi tiek slēgti arī pavasarī, kad sākas lavīnu draudi. Attiecīgie dienesti regulāri apseko ceļus, kur ir iespējami nogruvumi, un, ja tiek konstatēti lavīnu draudi, ceļi tiek slēgti. Par to tiek ziņots pa radio un informācija tiek izvietota uz ceļiem pirms attiecīgā ceļa posma.

Pirmās pavasara vēsmas sāku just aprīlī. Saulīte jau ir pakāpusies un nedaudz silda. Saulainākās vietās siltākās dienās sāk kausēt sniegu. Bet tomēr kopumā ņemot, aprīlī vēl bija ziema, sniega vēl bija ļoti daudz un Lieldienās, kas šogad bija aprīļa beigās, cilvēki aktīvi slēpoja.

Pavasaris visur ir īpašs laiks. Sevišķi tad, ja esi izbaudījis garu un sniegiem bagātu ziemu. Papildus pavasara priekiem, ko dod kūstošais sniegs, kas liecina, ka ziema ir beigusies, te Norvēģijā kalnos ir iespēja baudīt skaistus skatus, ko sagādā ūdenskritumi un kalnu upes, kas pavasarī ir bagātas ar ūdeni.




Sniegs pilnībā nokusa maija beigās. Un tad, kā jau pavasarī, uzziedēja māllēpes, silpurenes, dārzos sniegpulkstenīši. Ziema cīnījās ar pavasari ilgi un grūti, kokiem lapas plauka lēni. Pavasaris bija auksts. Pēdējais ziemas sveiciens atnāca vēl jūnija vidū, kad 16.jūnijā bija 0 grādi un uzsniga sniegs.

Tā pa īstam vasara atnāca tikai pēc Jāņiem. Bija jau siltas dienas arī iepriekš. Bet kopumā jūnijs bija ļoti auksts. Ilgstoši pūta auksts ziemeļu vējš, kas Altā nemaz nav tik raksturīgi. Alta atrodas kalnu ielokā un stipru vēju te nemaz tik bieži nejūtam. Bet jūnijā, kad tik ļoti gribējās pasildīties saulītē pēc garās ziemas, praktiski visu mēnesi mūs saldēja auksts ziemeļu vējš.

Vasarā caurmēra gaisa temperatūra bija ap +20 grādiem. Bija dažas ļoti karstas dienas, kad bija vairāk kā +30 grādi, bet tās bija tikai atsevišķas dienas. Tad, kad visā Eiropā, tai skaitā Norvēģijas dienvidos, ilgstoši bija ļoti karsts laiks, te pie mums bija patīkami vēsi :)

Altas vasara man asociējas ar ugunspuķu laukiem

Rudens sākās septembrī, kad sāka krāsoties lapas. Kopumā septembris bija mēreni silts. Rudens te ziemeļos ir ļoti skaists! Krāsas dabā ir tik intensīvas un daudzveidīgas! Krāsojas ne tikai koki, bet arī zemzedze. Īpaši skaisti ir kalnos. Lai gan tur nav koku, kalni izskatās kā izkrāsoti. Itkā nabadzīgā ziemeļu veģetācija tomēr dod mums daudz prieka!

Oktobrī pamazām kļuva vēsāks, oktobra beigās koki lapas ir nometuši un atkal sākam gatavoties ziemai. Novembris sākās ar -5 līdz -9 grādu lielu salu un nelielu sniegu.

*********************

Mans pirmais gads ziemeļos ir noslēdzies un mana personīgā pieredze ir šāda: ziema ir vismaz 6 mēnešus, īsa vasara, ļoti skaists rudens un auksts pavasaris.

Bet katram gadalaikam te ir savs īpašs skaistums, kas, manuprāt, nav tik izteikts dienvidos, kur laika apstākļi ir vienmērīgāki gada griezumā.

Ziemeļi ir ziemeļi un laika apstākļi var būt ļoti mainīgi. Un tas ir interesanti, jo nekad nevari iepriekš zināt, kas tevi gaida. Kad ziema iet uz beigām, var būt, ka siltums atnāk jau aprīļa beigās vai maija sākumā un vasara sākas daudz ātrāk kā tas bija šogad.

Laika apstākļi bieži mainās ļoti strauji no dienas uz dienu, vienu dienu ir -5 grādi, nākošajā +5 grādi. Varbūt tāpēc šeit cilvēki par laiku runāt daudz vairāk nekā tur, kur laiks tik ļoti nemainās. Un jāsaka, ka cilvēki par laiku nesūdzas, jo viņi zin, kur viņi dzīvo. Populārais teiciens - nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs - te ieņem pavisam īpašu nozīmi un cilvēki par to daudz nerunā, bet pielieto dzīvē.

Saistībā ar gadalaikiem, te ziemeļos īpaša vieta ir saulei. Tāpēc saulei veltīta atsevišķa sadaļa manā stāstā.